No 22. līdz 24. februārim Valmieras sākumskolā pulcējās vairāk nekā 200 dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Vides izglītības fonda organizētais Ziemas forums jau ir kļuvis par tradīciju, taču šogad pasākuma programma papildināta ar īpašām aktivitātēm, kas veltītas starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubilejai.
       Trijās foruma dienās notika izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības, atraktīvi komandu uzdevumi un saliedēšanās aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicināšanā. Pieredzes apmaiņas sesijā mēs, ZAĻĀ SKOLA, stāstījām par WasteArt projekta īstenošanu skolā, plānoto, paveikto un nākamajiem darbiem.
       Lai veicinātu jauniešu līderību, daļu komandu uzdevumu vadīja vides entuziasti un pieredzējuši dalībnieki Ekoskolu programmā no jauniešu vidus. 
    Semināra izglītojošā daļā dažādi praktiski, ikdienai pietuvināti temati palīdzēja dalībniekiem izprast nozīmīgus vides jautājumus un savas iespējas vides resursus izmantot ilgtspējīgi. Nodarbībās par zivju resursiem Baltijas jūrā ( bija tiešraidē — Ekoskolu Ziemas forums 2019. 23. februāris plkst. 11:58 ·), dabiskajām pļavām un uzturā lietojamiem pļavas augiem rosināja dalībniekus izzināt bioloģiskās daudzveidības vērtību gan katram individuāli, gan Baltijas reģiona un pasaules mērogā. Nodarbībā, kuru vadīja Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve uzzinājām, ka katru gadu tiek  apzināta "Zemes pārtērēšanas diena" ("Earth Overshoot Day"), jeb diena, līdz kurai cilvēce konkrētajā gadā iztērējusi tik daudz resursu, cik Zeme spēj atražot gada laikā. 2018. gadā tā bija jau 2. augustā, ziņo organizācija "Greenpeace International". Bet Latvijā 2018. gadā šī diena jau bijusi 20. aprīlis. Šogad plāno, ka zemes resursu patēriņš būs jūnija beigās.
     Svētdien, 24.februārī, noslēdzot Latvijas Ekoskolu Ziemas forumu 2019, ar plakātiem rokās, devāmies demonstrācijā pa Valmieras ielām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un aicinātu uz rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Ejot no Valmieras sākumskolas, sasniedzām laukumu pie tirdzniecības centra “Valleta” un laukumu pie Vidzemes Augstskolas Cēsu ielā 4.  Šajos gala mērķos noritēja zibakcija ar moto “Mēs varam likt apstāties sev, bet klimata pārmaiņas neapstājas. Rīkosimies, mainīsim sevi, lai mazinātu klimata pārmaiņas!” Šī klimata pārmaiņām veltītā demonstrācija tika organizēta, atsaucoties uz šobrīd Eiropā notiekošajām skolu jauniešu demonstrācijām, kuru sauklis ir “Mums nav planētas B!” Šādas demonstrācijas februāra vidū notika gan Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē, gan Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē un Austrālijā.
      Semināra nodarbības vadīja pārstāvji no Latvijas Universitātes, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības “Zaļā brīvība”, SIA “ZAAO”/ Dabas un tehnoloģiju parka “URDA”, Energoefektivitātes centra Elektrum, Latvijas Debašu asociācijas “Quo Tu domā”, beziepakojuma preču veikala “Burka” un citi.
     Kā ierasts, arī pasākuma norise bija videi draudzīga – netika izmantoti vienreizlietojamie trauki un tika uzmanīts, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē bija samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem sadzīviskām vajadzībām parūpējās pasākuma atbalstītāji: ar SIA “NMS RIGA” atbalstu foruma laikā bija pieejams “LUCART” higiēnas papīrs, kas ir iegūts no pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn” foruma vajadzībām nodrošināja videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju

20.februāris WasteArt atkritumu audits

Trešdien, 20.februārī Zaļās skolas skolēni WasteArt projekta ietvaros veica atkritumu auditu vienā dienā skolā saražotajiem atkritumiem. Gatavojoties auditam, pārrunājām atkritumu problēmas pasaulē, atkārtojām zināšanas par atkritumu šķirošanu un iepazināmies ar drošības noteikumiem audita veikšanai. Audita veikšanas gaitā skolēni pārliecinājās par to, ka skolā atkritumus saražojam tiešām maz, taču jau ir radušās jaunas idejas, kā vēl samazināt radīto atkritumu daudzumu un kā sekmīgāk šķirot. Kopā plānots veikt auditu 5 dienām, iesaistot visus skoliņas skolēnus un darbiniekus.  
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

                    12.februāris „Silto džemperu diena”

            Piedaloties ikgadējā starptautiskā akcijā klimata pārmaiņu mazināšanai “Silto džemperu diena”, ir iespēja ar vietēju rīcību risināt globālas problēmas. 12.februārī, tāpat kā daudzās Eiropas valstu izglītības iestādēs, arī mēs skolas telpās samazinājām temperatūru. Kaut lielākā daļa pirmsskolēnu un skolēnu to nesajuta, tomēr globālā mērogā pēc akcijas norises enerģijas ietaupījums ir ievērojams.

            Ikdienā dažādi varam mazināt pasaules “sildīšanu”. Papildus siltumenerģijas taupīšanai, skolēni, viņu vecāki pārskatīja skapjus, plauktus savās mājsaimniecībās un, atrodot labas, bet sev vairs nevajadzīgas lietas, nesa uz skolu. Vēlēšanās tikt pie vēl gana laba apģērba, rotaļlietas un spēles bija tik liela, ka lietas tika pat rezervētas. ZAĻĀ SKOLA „Silto džemperu diena” vēl turpināsies, kamēr apģērbs būs uz pakaramajiem un spēļu krājumi uz galda.

          Siltā vasariņa beigusies, arī rosīgais rudens pagājis, bet pavasaris vēl „aiz kalniem”.  Kā pavadīt gada auksto laiku, kā uzturēt saikni ar dabu, kad aiz loga puteņo? Atbildes meklējām no 4. līdz 9.februārim, kad darba un plānošanas vizītē Latvijā ieradās ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ projektā HoB's (adventure – Hands-on Biodiversity) iesaistītie Ekoskolu pārstāvji.

            7. februārī mūsu skolā rosījās teju otrtik cilvēku cik ikdienā. Viesi no četrām Eiropas valstīm – Igaunijas, Slovēnijas, Islandes un Latvijas piedalījās dabaszinību stundās. Viņi uzzināja, ka, iepūšot maisiņā izelpu, iespējams radīt loku augšanu veicinošu vidi, viesi pagatavoja sēklu bumbas un piedalījās augšanas apstākļu un zemes slāņu izpētē.  Skolēni bija lieliski gidi, iepazīstinot ar izglītības iestādi, tās darbu un Ekoskolas darbību, jo kurš gan vislabāk zina par skolu, tās dzīvi, ja ne paši bērni.

            Šī bija pirmā projektā iesaistīto valstu dalībnieku tikšanās. Priekšā divi gadi, lai radītu idejas, tās izmēģinātu un labākās iekļautu metodiskajā materiālā. ZAĻĀ SKOLA dalība projektā sākās ar daudzveidīgu āra aktivitāšu īstenošanu un piedalīšanos bioloģiskās daudzveidības projektā „Lielās augu medības”. Nu pienācis laiks apzināt, kā nodrošināt skolēnu izpratni par bioloģisko daudzveidību, kā sekmēt 21.gadsimta prasmes un veicināt digitālās prasmes, dabaszinības īstenojot telpās. 

                       ZAĻĀ SKOLA  projektā “WasteArt”

ZAĻĀ SKOLA ir viena no piecpadsmit Latvijas izglītības iestādēm, kura iesaistījusies Latvijas un Igaunijas projektā

“WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”). Projektā iecerēts ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izm

antošanu un pārstrādi.10. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona un izglītības iestāžu pārstāvji tikās Smiltenē, lai pārrunātu turpmāko divu gadu sadarbību, kura ietver atkritumu audita metodikas izveidi, pedagogu apmācību par audita rīka izmantošanu, atkritumu uzskaiti un novērtēšanu, turpmāko rīcību izvirzīšanu un šo rīcību īstenošanu. Projektā plānota arī pieredzes apmaiņa starp Vidzemes un Dienvidigaunijas pedagogiem.

 

Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

                             29. oktobris - 4. novembris 

Ekoskolu Rīcības dienas

Latvijas Ekoskolas nu jau septīto gadu piedalās nedēļu ilgā starptautiskā Ekoskolu Rīcības dienu kampaņā, lai  pievērsu sabiedrības uzmanību nozīmīgām vides problēmām un rosinātu uz to samazinošu rīcību. Rīcības dienas ir pamudinājums ar vietēja mēroga rīcībām iesaistīties globālu problēmu risināšanā. Šā gada Rīcības dienas noris no 29.oktobra līdz 4.novembrim un aktualizē Eiropai, visai pasaulei īpaši svarīgu problēmu – plastmasas piesārņojums. Tā kā plastmasa ir arī būtisks Baltijas jūras piesārņojuma avots, kampaņas tēma ir “NĒ vienreizlietojamai plastmasai!”.

ZAĻĀ SKOLA ir pateikusi: “Nē vienreizlietojamai plastmasai” jau sen. Skolā neizmantojam vienreizlietojamus plastmasas priekšmetus, bet septembrī piedalījāmies Piekrastes Tīrrades kampaņā, kopām Kalngales pludmali Carnikavas novadā. Rīcības dienas ir iespēja uz videi draudzīgu rīcību pamudināt citus, ģimenes un sabiedrību.  Idejas, rīcības, kad visi – Latvijā un pasaulē – kaut ko ļoti vēlamies, kopā darām, sasniedz rezultātu. Kopā darot, esam panākuši, ka atbalstu guvis Eiropas Komisijas priekšlikums aizliegt vienreizlietojamu plastmasas priekšmetu apriti Eiropas Savienības tirgū, sākot ar 2021. gadu. Bet kamēr Eiropas gudrie vīri un sievas Parlamentā vienojas ar dalībvalstīm, mēs meklējam atbildes uz jautājumiem: “Kā cilvēki, lietojot plastmasas priekšmetus, rada piesārņojumu?”, “Kādas ir sekas?”, “Ar ko aizvietot vienreizlietojamus plastmasas priekšmetus?”.

Latvietis taupīgais mēdz savākt maisiņus, kārbiņas, trauciņus, kastītes un pudelītes. Nopērk biezpienu, krējumu, to izēd, bet plastmasas trauciņu izmazgā. Apēd maizi, bet maisiņu saloka un ieslidina pie pārējiem maisiņiem. Sakot: “Gan jau kādreiz noderēs.” Sliktākais, ka tik tiešām noder. Dabas aizsardzības pārvaldes “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma ar skolēniem interaktīvā veidā izpēta maizes šķīvi – maizes ceļu no audzētāja līdz patērētājam un ražošanas procesā radīto vides piesārņojumu.

Skatāmies izglītojošas videsfilmas un, redzot jūru un okeānu dzīvo radību plastmasas iepakojumā, aizkustināts ir ikviens. Ir viela pārdomām: ar ko aizstāt veikalā pieejamos maisiņus, vieglās plastmasas pudeles, ērti izmantojamo pārtikas plēvi, plastmasas traukus, kastītes, gatavus nopērkamos telpu dekorus – balonus.

Liekot idejas kopā, secinām, ka nemaz nav tik grūti būt veselībai un videi draudzīgam, tikai nedaudz jāpadomā un jārīkojas. Daudz glītāki par baloniem ir paša gatavoti telpu rotājumi. Bet tualetē, to regulāri uzkopjot un ienesot augus, var iztikt bez plastmasas trauciņos ievietotiem sintētiskiem aromātiem. Plastmasas maisiņus, lai ievietotu sveramos produktus, lieliski aizstāj no veciem aizkariem sašūts maisiņš. Plastmasas salmiņus var aizvietot pašu salasītu niedru salmiņi un metāla salmiņi, kas ir nopērkami Eko veikalos. Iepirkumu maisus, lai uz pārdevēju laipno: “Maisiņu vaig?”, atbildētu noraidoši, varam pagatavot paši no veciem T-krekliem. Par pārtikas plēvi un mazajām kastītēm pārtikas produktu uzglabāšanai noteikti labākas ir aromātiskas, dabīgas un “elpojošas” bišu vaska drāniņas.

1.novembrī valmierieši, kuri atnākuši uz Valmieras integrēto bibliotēku un piedalās Valmieras pilsētas pašvaldības un Latvijas Universitātes organizētajā vides forumā “Dzīvojam zaļi 2018!”, pagatavo vaska drāniņas., lai ieliktu brokastu maizīti, ietītu sieru, ievietotu saldu dāvaniņu.

 

Rīkoties videi draudzīgi nemaz nav grūti. 

Skolnieču Samantas un Ievas intervija ar Dabas aizsardzības pārvaldes “Ziemeļvidzeme” vadītāju Intu Somu.

- Kā bioloģiskā daudzveidība ietekmē mūsu veselību?

- Ir ļoti daudz izvēļu, kā dzīvot. Bioloģiskā daudzveidība ir tīra vide un tā veselību ietekmē pozitīvi.

- Vai bioloģiskā daudzveidība ir saistīta ar ekonomiku?

- Jā. Ir daudz cilvēku, kas izvēlas dzīvot veselīgi, tīrā vidē. Arī augi un dzīvnieki var attīstīties, ja ražojot netiek piesārņota vide.

- Kā prātīgāk izmantot plastmasu?

- Šķirot un radīt jaunas lietas, piemēram, bruģi.

                                                          28.septembris 

                          Ražas svētki - Zaļā karoga svētki

Raža – augļi, dārzeņi, ogas, sēnes – šajā gadā padevusies īpaši laba. Ražīgs bijis arī iepriekšējais Ekoskolas gads – iegūts Zaļais karogs. 28.septembrī, kad jau iestājies astronomiskais rudens, ir Apjumības, baudām sava darba augļus – svinam Zaļā karoga svētkus un vienlaikus prātojam par bioloģisko daudzveidību, par sev aktuālo tēmu šajā mācību gadā.

Visvairāk lietotais dārzenis ir kartupelis, to mēs dēvējam par otro maizi, no tiem iespējams pagatavot daudzveidīgus ēdienus – kartupeļi vārīti, cepti, putra, pankūkas, plāceņi, frī, čipsi. Lai izprastu bioloģiskās daudzveidības saistību ar kartupeli, ar stāstiem, dziesmām un dejām izdzīvojam dārzeņa ceļu no tā dzimtenes Peru līdz spāņu konkistadoru iekarojumiem, kas meklētā zelta vietā, ieguva kartupeļus. Mūsu stāsts par kartupeli beidzas Latvijā. Mūsu pusē kartupelim dārzeņu vidū it kā vajadzētu būt vēl bērna autiņos, tomēr tas ļoti pārliecinoši ir ieņēmis savas pozīcijas, lai arī sākums nemaz nav bijis tik viegls. Tomēr Īrijā kartupelis bijis vēl lielākā cieņā kā Latvijā. Tur tas kļuva par pamatproduktu – pirmssākumos īri ēda tikai kartupeļus un tikpat kā neko citu. Tā kā daudzu cilvēku uzturs bija pilnībā atkarīgs no kartupeļiem, veidojās priekšnosacījums katastrofai, kas arī notika, jo ražu sabojāja sēnīšu slimība. Vēl tagad Īrijā redzamas nabadzīgas mājiņas, kas palikušas pēc bada – drūms atgādinājums par tiem laikiem, kad valsts zaudēja ceturto daļu iedzīvotāju.

Iekārtojam kartupeļu izstādi. No Latvijā pieejamām 170 kartupeļu šķirnēm izstādē – septiņpadsmit. Domājam, kā no kartupeļa var pagatavot līmi, ķīseli un mielojamies ar kartupeļu našķiem. Lai cik tie gardi, labi, ka ir citi dārzeņi, bioloģiskā daudzveidība. To skolas ēkā piedāvā Tiešās pirkšanas pulciņš. Par tā darbību un iespēju iesaistīties stāstīja pirmsskolēnu mamma Kate Glika. 

                                                         

                                                     22.septembris. 

               Jūras piekrastes sakopšanas talka 

                                     „Piekrastes tīrrade”. 

„Piekrastes tīrrade”  bija Vides izglītības fonda (FEE Latvia) un kampaņas MANA JŪRA iniciatīva, nespējot samierināties ar to, ka visā pasaulē jūras un okeāni slīkst atkritumos. Arī Latvijā jūras piekraste kaut tikai 500 km gara, diemžēl ne visur tīra.

Šogad svinam mūsu valsts proklamēšanas 100 gadus. Latvija jau saņēmusi un vēl saņems daudz dažādu dāvanu – svinīgas runas, koncertus, izstādes un citus pasākumus. Piedaloties piekrastes sakopšanas talkā Carnikavas novada Kalngales pludmales apkārtnē, Valmieras Ekoskolas – ZAĻĀ SKOLA, Valmieras Viestura vidusskola un Valmieras 2.vidusskola – Latvijai dzimšanas dienā dāvināja tīru jūras piekrasti. Kaut parūpējāmies tikai par 6km garu piekrastes posmu, sajutām, ka piedaloties Latvijas piekrastes Tīrradē, esam kļuvuši par daļu no tīras un skaistas vides radīšanas prieka. ZAĻĀ SKOLA talkotāji atzīst, ka bijis patīkami redzēt talkā piedalāmies ģimenes ar bērniem un ka pasākums vienojis Valmieras skolu pārstāvjus.

            

Paldies par atbalsu Valmieras pilsētas pašvaldības speciālistei vides komunikācijā Līgai Bieziņai.

             18.septembris. Zibakcija “Velosipēds vieno”

    18. septembrī piedalījāmies zibakcijā “Velosipēds vieno”. Saulainā otrdienas pēcpusdienā velosipēds vienoja Valmieras Ekoskolas, Valmieras džudo skolu “Valmiera”, Valmieras pilsētas pašvaldību un Valmieras iedzīvotājus.

    Eiropas mobilitātes nedēļā zibakcija izpaudās kā jauniešu velobrauciens cauri Valmierai, braucot pa pilsētas veloceliņiem un apmeklējot daudzdzīvokļu māju pagalmus. Tādējādi rosinot iedzīvotājus pārvietoties videi draudzīgi un mudinot daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus uz draudzīgu kopā būšanu, vienotu rīcību dzīvesvides labiekārtošanā.

    ZAĻĀ SKOLA skolēni atzīst, ka akcijas laikā bija interesanti spēlēt spēles kopā ar citu skolu jauniešiem un pie reizes iemācīties jaunas spēles. Tomēr, kā viņi saka, pagalmos ir maz bērnu, jauniešu, toties daudz mašīnu. Ceram, ka videi draudzīga pārvietošanās un draudzīga kopā būšana ar laiku būs ne tikai akcija, bet ikdiena.

 https://youtu.be/0Tu1hb_w2Uc

    14. septembris. Ekoskolu apbalvošanas pasākums

       Piektdien, 14.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējais Ekoskolu apbalvojumu piešķiršanas pasākums. ZAĻĀ SKOLA Starptautisko Ekoskolas sertifikātu un Zaļo karogu saņēma nu jau trešo reizi.

Šoreiz par paveikto 2017./2018. mācību gadā, kad mūsu domas un darbi bija par to, kā veicināt veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu. Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums, atbalstīja idejas materiāli, praktiski un pamudināja uz jauniem darbiem.                  

       Starptautisku atzinību saņemt nav joka lieta, tāpēc klātesošos, pēc izglītības iestāžu darba rūpīgas izvētīšanas, uzrunāja pārstāvji no Ekoskolu nacionālās žūrijas: Vides izglītības fonda, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Vides izglītotāju asociācijas, Ekodizaina kompetences centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas.                Pasākumu “kustināja un lustināja” atraktīvais pasākuma vadītājs Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens. Viņš iepazīstināja ar Ekoskolu darbiem un iemācīja īpašo sasveicināšanos. 

    Var teikt, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 14.septembrī saimniekoja Vides izglītības fonds. Kamēr Ekoskolas sumināja par paveikto, bibliotēkā notika Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education) Ģenerālā asambleja, kurā tikās delegāti no vairāk kā 60 pasaules valstīm. Vienojoties kopīgās aktivitātēs, Latvijas Ekoskolas un valstu delegāti dalījās pārdomās par mūsu planētas nākotni un katra ieguldījumu tās ilgtspējīgā attīstībā. Mēs pārmijām dažus vārdus ar Tanzānijas pārstāvi un ievietojām skolēnu pagatavoto vēstījumu – kāda ir vēlamā pasaule, kurā dzīvosim un ko daru, lai tas notiktu – “Laika kapsulā”, kuru atvērs pēc desmit gadiem.  Ticam, ka atverot kapsulu, vēstījums par tīru vidi nebūs vien sapņojums, bet patiesība.

13. augusts - 15. augusts 

Ekoskolu vasaras forums pedagogiem

No 13. līdz 15. augustam Pārventas pamatskolā, Ventspilī Vides izglītības fonds ar Ventspils pilsētas domes atbalstu rīkoja Ekoskolu vasaras forumu pedagogiem.

Forumā bija iespēja paplašināt zināšanas par aktuālo vidē, gūt ikdienā noderīgas prasmes un piedalīties vērtīgā pieredzes apmaiņā. Šī gada pasākuma galvenās tēmas bija: dabas daudzveidība, klimats, āra izglītība, jūra un piekrastes piesārņojums, kā arī jauniešu aktivitāte un līdzdalība.

Pasākuma izglītojošajā daļā Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis stāstīja par dabas daudzveidību un tās izzušanu, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pārstāvis Krišjānis Rudus informēja par bioloģisko daudzveidību Latvijā, bet Edmunds Cepurītis no Vides izglītības fonda pievērsās tēmai – klimata pārmaiņas.

Praktiskajās nodarbībās pārrunājām par jauniešu motivēšanu, bet zaļākai ikdienai savukārt noderīgas būs videi draudzīgu maltīšu, audumu otrreizējās izmantošanas un vaskadrānu darināšanas nodarbībās uzzinātais.

Guvām ieskatu arī Latvijas simtgadei veltītajam pasākumam – iniciatīvai “Piekrastes Tīrrade”.

Lai iespējami samazinātu pasākuma ietekmi uz vidi, foruma laikā neizmantojām vienreizlietojamos traukus, rīkojāmies, lai atkritumus radītu pēc iespējas mazāk. Bijām draudzīgi un braucām vairāki vienā transporta līdzeklī. Bet pavāri, gatavojot ēdienus, bija samazinājuši dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumu.